Skip to content

Monthly Archives: septembris 2013

CROP VS FULLFRAME. 31.decembris, 2013, kaitošana Koklītēs.

Ilgus gadus vadu foto kursus. Esmu novērojis, ka daudzi cilvēki domā, ka fototehnika pati par sevi rada bildes. Jo labāks aparāts, jo labākas bildes…
Otra puspatiesība, ar kuru man ir nācies saskarties, ir tāda, ka fullframe aparāts ir tas, uz ko jebkuram fotogrāfam ir vērts tiekties, jo tas automātiski nozīmēs labākas bildes.
Tāpēc šodien paņēmu divus fotoaparātus- viens ir seno laiku Canon EOS 400D ar lētāko no Canon teleobjektīviem- 55-250, un otrs ir fotogrāfu stila ikona- EOS 5D ar profesionālo L sērijas 70-200 F4 objektīvu.
Bildēm klāt ir pierakstīts- kura ir ar 5D, un kura ar 400D. Centos arī fotografēt līdzīgus sižetus, lai vieglāk salīdzināt.
Tagad jautājums- kurš fotoaparāts taisa smukākas fotogrāfijas?

P.S. Mērķis bija parādīt JUMS, ka jāpārtrauc cepties par kamerām un objektīviem, jo lētākā kamera ar lētāko objektīvu taisa tādas pat bildes, kā dārgākā.

Blogs part kaitošanu Latvijā: www.kaitbords.lv

CROP VS FULLFRAME. 31.decembris, 2013, kaitošana Koklītēs.
5 (100%) 1 vote

Kā pareizi fotografēt?

 

Kā fotografēt pareizi? Šis jautājums ir nākošais, kurš nodarbina patērētāju prātus, kad tie ir iegādājušies sev kārtējo fotoaparātu vai objektīvu, bet tomēr “pilnai laimei”…kaut kas viņu fotogrāfijās pietrūkst!

Šis raksts būs par to, kā izveidot pareizu kadrējumu fotogrāfijās, lai objekti bildēs būtu izvietoti komfortabli skatītājam un bildes intuitīvi viegli nolasītos.

Šis nebūs zinātnisks raksts, tāpēc es neanalizēšu trešdaļas likuma vai zelta griezuma rašanās iespējamos veidus, cēloņus un vēsturi. Vienkārši mēģināšu pēc iespējas saprotamāk aprakstīt KĀ VAJADZĒTU veidot kadrējumu fotogrāfijās, lai lielie čatisti no fotoportāliem vai kādi vareno fotokursu beidzēji nevarētu jums bakstīt bildēs ar pirkstu un nievājošu pārākuma izteiksmi sejā.

Es šeit nemēģināšu sakārtot kadrējuma likumus pēc to svarīguma, mākslinieciskuma vai kā savādāk, vienkārši jums būs jāielāgo daži soļi kadra veidošanā, kas jums garantēs veiksmi. Saturiskā fotogrāfijas puse šoreiz lai paliek jūsu dvēseles radošās šķautnes ziņā!

1. Pirmo kadra veidošanas likumu nosauksim par malu harmonijas likumu. Skaisti skan, un arī vienkārši izpildāms- ja veidojat horizonāli kadrētu bildi, atstājiet apmēram vienādu attālumu no objekta (vai objekta grupas) līdz attēla apakšējai malai, un līdz augšējai. Šī proporcija arī tiks uzskatīta par normālu, ja no objekta līdz augšējai kadra malai būs līdz divām reizēm vairāk brīvas telpas, kā no objekta līdz apakšējai kadra malai.

malu-harmonija

Drīkst kadrēt arī blīvi, nogriežot no objekta “gabalus”, bet tie atkal jānogriež proporcionāli no augšas un no apakšas. Šādu kadrējumu labāk veidot vertikālu vai kvadrātā, nogriežot apmēram vienādus objekta gabalus no visām pusēm! Kļūda būs, ja blīvā kadrējumā nogriezīsiet trīs gabalus no katras malas, bet starp vienu objekta malu un kadra malu atstāsiet tukšumu.

Arī blīvi kadrējot, jāievēro malu harmonijas likums- šajā gadījumā harmoniski nogriežot no visām pusēm!

blivs-kadrejums

Ja kadrējiet objektu (parasti cilvēku) grupu, arī tad ir jāievēro malu harmonijas likums, kā arī jāpievērš uzmanība tam, lai netiktu griezti cilvēki ar kadra malām.

cilveku-grupa (1)

Ja kadrējiet vertikāli, tad uzmanība jāpievērš tikai augšai un apakšai, lai tās būtu apmēram vienādā vai arī līdz 2:1 attālumā līdz kadra augšai un apakšai, bet ja kadrējiet horizontālu bildi, nāksies pievērsties nākošajam kadrējuma likumam, un tas ir trešdaļas likums, vai zelta griezuma likums, kuri ir visai radniecīgi, atšķiras tikai nedaudz to dimensijas, ja mēram ar bīdmēru vai lineālu.

2. Tātad- trešdaļas likums. Šī “fīča” pat ir ieprogrammētu daudz fotoaparātu un pēcapstrādes programmu logā- ar izvēlnes palīdzību ir iespējams to uzlikt uz fotoaparāta vai kompjūtera displeja, lai palīdzētu pareizi iekadrēt.

Viss ir ļoti vienkārši- kadru sadalam trijās daļās gan pa horizontāli, gan pa vertikāli- un šajos līniju krustpunktos (parasti vienā no tiem) izvietojam savu svarīgo objektu. Kā arī citām līnijām kadrā (parasti horizonta un zemes līnijām) vajadzētu sakrist ar šīm trešdaļas likuma līnijām.

tresdalas-likums

Ja kadrējam vertikāli, tad pietiks, ja ņemsim vērā tikai horizontālo kadra sadalījumu, ja pieslēgsiet arī vertikālās līnijas, parasti objekts tiks novietots pārāk tuvu kadra malai (tipiska iesācēju kļūda!)

Zelta griezums ir tas pats, kas trešdaļas likums, tikai tā līnijas un to krustpunkti atrodas tuvāk kadra centram. Re, cik parocīgi- kadrē, kā gribi, gan jau kādā likumā trāpīsi! :)

zelta-griezuma-likums

Ja izpildīsiet šos likumus, neviens gudrinieks jums nevarēs “piesieties” par nepareizu kadrējumu!

3. Mēģiniet fotografēt arī tā, lai galvenais objekts kadrā būtu gaišākais. Protams, te runa nav par siluetu un jūras fona, kurš ir melns, un saule ir gaišākā!

——————————————————————

Kļūdas kadra veidošanā, un kā no tām izvairīties.

1.Ja kadrējat horizontālu kadru, mēģiniet nenovietot objektu kadra centrā, bet gan kādā no trešdaļas likuma krustpunktiem vai līnijām! Protams, ir izņēmumi, kad tā var darīt- trijstūra likumā vai veidojot statisku kadru, bet to būtu sarežģīti te aprakstīt tagad.

objekts-centra

2. Ja fotogrāfijā ir cilvēks, tad mēģiniet kadrēt tā, lai tam netiek “nogrieztas” pēdas vai plaukstas, vai pirksti. Ja vajag “griezt”, tad dariet to virs elkoņa vai virs ceļa!

nogrieztas pedas

3. Tipiska iesācēju kļūda- nav ievērota malu harmonija, augšā virs cilvēka galvas ir milzumdaudz vietas, bet papēži ir nogriezti ar kadra malu. Grupu portretā jāseko, lai ar kadra malām netiktu nogriezta puse no kāda cilvēka vai cita objekta!

4. Kadrā iekļauti vairāki (vai viens) gaišāks mazsvarīgs objekts vai fons ir būtiski gaišāks par objektu.

gaisaks-fons

5. Kadrs pilns ar drazu, kura ņirb, jo ir tikpat gaiša, kā galvenais objekts, un nav pat skaidrs, kurš tur ir tas galvenais.

drazainiba

6. Zari vai tamlīdzīgi priekšmeti “aug ārā” no cilvēka galvas, va dies` pasarg` no dibena!

cauri-galvai

7. Horizonts ainavā atrodas pa vidu, nevis uz kādas no trešdaļas likuma līnijām.

8. Horizonts ir šķībs. Jā, liekas sīkums, bet tā kā ainavas savā būtībā ir garlaicīga štelle, tad vienmēr kāds meklēs tajās, kur var piekasīties, un šķībs horizonts ir pirmais, uz ko šie kašķi skatīsies. Otra tipiskā kļūda ainavās- tajās ir tikai divi vai trīs plāni, un tie paši plakani. Horizonta sasvēršana ir pieļaujama vai pat ieteicama dažu žanru sporta bildēs, sevišķi ja tās fotografētas ar platleņķa objektīvu, reizēm portretos- tas piedod dinamiku bildei, bet pirmajos fotografēšanas gados aizrauties ar to nevajadzētu!

9. Ja kadrā ir cilvēks, un viņš tiek fotografēts uz horizonta fona ( pie jūras, classic) tad šai horizonta līnijai nevajadzētu iet pa sensitīvām cilvēka vietām- kaklu, padusēm, un tai nevajadzētu būt asai, bet gan izpludinātai ar asuma dziļuma palīdzību, ja vien fototehnikas sensora izmērs to pieļauj izdarīt.

10. Fokuss garām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka ja jūs fotografējat savu 750 Ls vērto suņa gabalu, lai to parādītu citām draudzenēm, tad asumam jābūt uz suņa purniņu, nevis uz ribiņām! Tas pats attiecas uz portretiem- asumam jābūt uz acīm, nevis ausīm!

11. Mēģiniet izvairīties no pārgaismotām vietām kadrā! Kas tas ir “pārgaismots”? Nu, tas nozīmē, ka kāda vieta kadrā ir tik gaiša, ka tajā vairs nevar saskatīt detaļas vai faktūru.

pargaismots

12. Ja fotografējam portretu, cilvēka skatienam jābūt vietai kadrā, kur skatīties, tas nedrīkst atdurties tuvākajā kadra malā! Labāk kadrēt tā, lai cilvēks skatās uz tālāko kadra stūri!

nav-kur-braukt

Tas pats attiecas uz braucošām automašīnām utml- tām ir jābūt vietai kadrā, uz kurieni BRAUKT!

13. Un atcerieties galveno- būtiskākā kļūda kadra veidošanā ir garlaicīgs šižets! Bet nu, tā jau vairs nav kadrējuma tehniskā, bet gan ir tā saturiskā puse.

————————————————————-

Šeit nav aprakstīti visi kadrējuma likumi, bet tikai tie, ar kuriem pietiktu, lai sāktu, un arī, lai iztiktu bez kļūdām kadrējumā.

Fotokursos papildus apgūstam arī citus kadra veidošanas likumus, un padziļināti- rakstā nav minēts par kadra formātiem, trijstūra likums, dabīgie rāmji, par plāniem, to izvietojumu ainavās, par rokām un to lomu porteta izteiksmes veidošanā, par līdzvaru, ritmu kadrā, par grafiskumu, krāsu apli, kā arī netiek pieminēts visai svarīgais un spēcīgais diagonāļu likums, kurš piešķir dinamiku kadra lasīšanā un tādejādi padara to skatītājam interesantu, netiek runāts par statisku un dinamisku kadru vispār, par saturiskumu, simbolismu, objekta izcelšanu ar gaismu, ēnām, asuma dziļumu, par estētiskumu, pēcapstrādi, pareizu asināšanu, gaismošanu un citām lietām. Šis blogs ir pārāk maziņš, lai to visu aprakstītu vienā elpas vilcienā, un pirksti taču arī nogurst. :)

Pamata foto kursu programma šeit: http://www.portreti.lv/foto-kursi-pamata-foto-kursi-iesacejiem-un-amatieriem/

Tomēr, ja ievērosiet šos likumus, kas šeit ir aprakstīti un parādīti, ar to būs pietiekoši, lai uzlabotu savu bilžu kadrējumu tiktāl, lai neviens frīks kādā fotoportālā jums nevarētu “piesieties” kadrējumam.  (Jebkurš čatists tādos portālos sevi uzskata par īstu specu).

Kā pareizi fotografēt?
4.8 (96%) 5 votes

Kā apstrādāt fotogrāfijas?

Kā labāk apstrādāt reportāžas fotogrāfijas ar Adobe Photoshop Lightroom ērti un viegli, lai tās izskatītos skaisti kā šeit: http://www.portreti.lv/kaitbords-saulkrastos-12-augusta-2013-kitesurfing/ ?

1. Fotografējiet pēc iespējas tā, lai bildēs nebūtu pārgaismotu vietu. (Iemācieties lasīt histogrammu fotoaparātā!)
2. Fotogrāfējiet vēlams raw formātā, šāds formāts ļaus “izvilkt” būtiski vairāk detaļu no tumšām ēnām un arī pārāk gaišām vietām, kā arī veikt plašāku krāsu korekciju, mazāk bojājot gala rezultātā iegūstamo attēlu.
3. Ja plānojat apstrādāt tikai vienu individuālu fotogrāfiju (“taisīt mākslu”, tā teikt), bet darīt to ļoti pamatīgi (mainīt ķermeņa proporcijas, veikt fotomontāžu, klonēšanu utml), tad jums būs piemērotāka Adobe Photoshop CS programma, nevis Photoshop Lightroom.

P.S. Līdzīga, nedaudz lētāka, bet ne sliktāka, ir Phase One Capture One Pro programma, kas arī ir piemērota reportāžas bilžu apstrādei, to var lietot divus mēnešus par velti, izmēģinājuma (trial) režīmā ar pilnīgi visām tās iespējām. Adobe Photoshop Lightroom var lietot mēnesi izmēģinājuma (trial) režīmā. Tomēr pērkot programmu ņemiet vērā, ka ik pa pāris gadiem Adobe pārstāj atbalstīt vecākas programmu versijas, kuras vairs nedarbojas ar jaunāko fotoaparātu raw failiem.

Ja esat Canon lietotājs, jūsu EOS fotoaparātam nāk līdzi komplektā līdzīga raw failu apstrādes programma par velti. Meklējiet kastītē disku!

Kā apstrādāt fotogrāfijas?
5 (100%) 2 votes

kadu-fotoaparatu-izveleties1

Kādu fotoaparātu izvēlēties?

Kādu fotoaparātu izvēlēties? Fotoaparātu un objektīvu atšķirības, to nozīme attēla veidošanā.

kadu-fotoaparatu-izveleties

Sākumā šo rakstu biju iecerējis kā palīglīdzekli pamata foto kursu dalībniekiem, bet, kad sāku to rakstīt, apjautu šīs tēmas plašumu un raksta potenciālos izmērus, līdz ar to nolēmu apkopot visu iespējamo informāciju par fotoaparāta izvēli tādā stilā, lai šī informācija būtu saprotama pēc iespējas plašākam lasītāju lokam.

Iesaku šo rakstu izlasīt arī visiem tiem, kuri vaicā: “Ko man pirkt- Canon vai Nikon (varbūt Sony)?” Ja lasīsiet uzmanīgi, iespējams, sapratne radīsies!

Tātad, sākšu ar to, ka laba apgaismojuma apstākļos (vasara, dienas laikā, ārpus telpām) visu fotoaparātu spējas vairāk vai mazāk kļust līdzīgas, un to atšķirības vairs nav tik pamanāmas vai būtiskas. Es pat teiktu, ka šajā cīņā var iesaistīties arī mūsdienu telefoni.

Viss kļūst sarežģītāk un atšķirības starp aparātiem kļūst jūtamākas, ja fotogrāfēšana notiek vājāka apgaismojuma apstākļos (nomākušās ziemas laikā, vai arī fotogrāfējot iekštelpās). Protams, iekštelpās fotogrāfējot, bieži tiek lietota zibspuldze, kas daļēji atrisina vājā apgaismojuma situāciju, bet jāņem vērā, ka iebūvētā zibspuldze fotogrāfijā parasti rada savu gaismas zīmējumu, kurš dēļ zibspuldzes tuvā novietojuma blakus objektīvam rada attēlu, kurš izskatās “plakans”- respektīvi nemaz nav telpisks. Protams, ka var lietot ārējās zibspuldzes, un pat noņemot tās no aparāta, attālinot no objektīva zināmā leņķī, un veidojot savu telpisku gaismēnu zīmējumu, apgaismojot fotogrāfējamo objektu, bet tā jau ir “augstākā pilotāža” un ne par to būs šis raksts!

Tātad- fotaparātu būtiskākā un uzreiz pamanāmā atsķirība laba apgaismojuma apstākļos ir tā, cik lielā mērā būs iespējams fotogrāfam operēt ar asuma dziļumu, izplūdinot fonu un tādejādi izceļot galveno fotogrāfējamo objektu, kurš paliek ass un labi detalizēts, bet fons izplūst un tā mazsvarīgākie objekti ir saskatāmi izplūduši, vai pat ir tiktāl izplūduši, ka nemaz nav uztverami kā objekti, bet gan tikai kā “sviestīgs” fons.

Šī iespēja izplūdināt fonu ir atkarīga no vairākiem aspektiem fotoaparāta un objektīva konstrukcijā. Precīzāk sakot- no trijiem: sensora izmēra, fokālā attāluma un diafragmas atvēruma. Precizējot šīs trīs fotoaparāta konstrukcijas sastāvdaļās, un runājot vienkāršotā valodā būs tā- divas primārās lietas , kuras ir “atbildīgas” par spēju izplūdināt fonu, ir sensora izmērs un diafragmas atvērums. Fokālais attālums fona plūdināšas kontekstā atbild tikai par to, cik lielu (mazu) skata leņķi tas nodrošina, un jo šis skata leņķis ir mazāks, jo mazāku fona daļu mēs redzam attēlā, un šī iemesla pēc tas izskatās vairāk izplūdis.

Rezumējot var teikt tā: lielāku fona izplūšanu nodrošinās lielāks sensors, atvērtāka diafragma  un lielāks fokālais attālums (mazāks objektīva skata leņķis).

Ko tas nozīmē reālajā dzīvē parastam cilvēkam, kurš šajās lietās pat vēl nav sācis iedziļināties? To, ka ja jūs gribiet gūt konkrētu atbildi uz jautājumu “Kādu fotoaparātu man izvēlēties?”, jums būs jāspēj atbildēt uz jautājumu “ko es fotogrāfēšu” un “kādās situācijās es fotogrāfēšu?”, kā arī “kā es vēlos, lai gala rezultātā jāizskatās manām fotogrāfijām?”

Te nu kļūst svarīgs vēl viens aspekts fotoaparāta izvēlē- un tas ir autofokusa darbības ātrums un precizitāte. Autofokuss ir sistēma, kas nodrošina to, ka jūsu izvēlētais objekts vienmēr ir asumā. Tas tā, vienkāršojot… Protams, ka reālajā dzīvē par šo faktoru atbild arī jūsu spēja precīzi “tēmēt” virsū šim objektam.

Runājot par autofokusu, šeit jāņem vērā, ka pagaidām vēl nav izgudrots tāds autofokuss, kurš  precīzi saprot, uz ko tad jūs vēlaties fokusēties, un kurš objekts tad ir tas, kuru jūs vēlaties asu. Protams, ka ir mēģinājumi šajā jomā no fotoaparātu ražotāju un izgudrotāju puses veikti, un pazīstamākie no tiem ir sejas atpazīšanas funkcija, kā arī fokusa punkta izvēle spoguļkamerās, sekojot jūsu acs ābola kustībai, un izvēloties šajā vietā fokusa punktu. Teikšu, ka neviena no šīm sistēmām mūsdienās (pašlaik ir 2013. gada marta beigas) nav ne tuvu ideālai, ja runājam par kustīgu objektu. Sejas atpazīšanas funkcija puslīdz pieņemami strādā tikai labos apgaismojuma apstākļos un attiecināma uz nekustīgiem objektiem. Tātad- ja vēlaties fotogrāfēt savus bērnus tā, lai viņi ir asumā, tad jums būs jāiemācās lietot vienu fokusa punktu, ar kura palīdzību tad jūs arī norādīsiet, kuram objektam fotogrāfijā jābūt galvenajam (asumā). Tā nu ir viena no tehniskajām lietiņām, kura būs jums jāiemācās, ja vēlaties kontrolēt savu bilžu tehniski saturisko pusi!

Ar to ir jāsaprot, ka lietojot tikai automātiskos režīmus, kā Auto, Portrets, Sports, Nakts un tamlīdzīgie, fotoaparāta ražotāji ir centušies pilnveidot savu izstrādājumu automātiskās programmas, lai tās būtu puslīdz lietojamas norādītajos apstākļos, bet reāli jau fotoaparāts nav un ilgi vēl nebūs tik “gudrs”, lai viņš saprastu, kurš ir jūsu bērns, un kura ir omes ķīniešu vāze vai stendere. Neskatoties uz “sejas atpazīšanām” un tamlīdzīgiem mārketinga trikiem. Reālajā dzīvē ir tā, ka jūs apmācīt ir vieglāk, nekā apmācīt fotoaparātu.

Tātad īss rezumē līdz šai raksta vietai: fotoaparātu izvēles kritēriji var būt spēja izplūdināt fonu, un spēja ātri trāpīt asumā to, ko jūs izvēlējāties, lai tas būtu kā galvenais objekts kadrā. Pirmo kritēriju sauc par asuma dziļumu, otro par autofokusu. Ja pieņemam, ka jums tas asuma dziļums nav svarīgs, tad par spēju ātri fokusēties uz vajadzīgo objektu un trāpīt to asumā mēs varam nerunāt tikai tajā gadījumā, ja neplānojat fotogrāfēt neko, kas kustas.

Nākošais fotoaparāta izvēles kritērijs varētu būt spēja fotogrāfēt vājāka apgaismojuma apstākļos, un šeit jau viss kļūst sarežģītāk un fotoaparāta konstrukcija un tehniskās iespējas kļūst aizvien būtiskākas, lai izdotos uzņemt kvalitatīvu attēlu, vai izdotos to uzņemt vispār.

Primārais faktors, kas nosaka fotoaparāta spēju fotogrāfēt vāja apgaismojuma apstākļos, ir tā objektīva gaismasspēja, ko nosaka maksimāli iespējamā diafragmas atvēruma vērtība, kuru, savukārt, nosaka objektīva konstrukcija. Loģiski būtu domāt, ka “gaišs” objektīvs, kurš laiž cauri vairāk gaismas, būs dārgāks par tādu, kurš to nevar. Un tā arī ir- gaišie objektīvi bieži vien maksā būtiski dārgāk par pašu fotoaparātu, ja runājam par tādiem aparātiem, kuriem objektīvus var mainīt.

Objektīvus var mainīt ne visiem fotoaparātiem- daudziem tie ir iebūvēti nenoņemami uz mūžu.  Tāpēc, ja pērkam fotoaparātu ar nenoņemamu objektīvu, tad objektīva gaismasspēja varētu būt viens no galvenajiem fotoaparāta izvēles kritērijiem, un otrs varētu būt tā spēja pietuvināt tālus objektus (tālummaiņa). Šis faktors gan jau nav svarīgs visiem (atcerietes, bija jāspēj atbildēt uz jautājumu “ko fotogrāfēsim?“) Un tie, kuriem nav svarīgi pievilkt tuvumā zīlītes, kas ziemā sēž pie barotavas, vai arī vasarā tās meičas pludmalē, tie var izvēlēties aparātu ar mazāku tālummaiņās (“zūma”) diapazonu, vairāk pievēršot uzmanību objektīva gaismasspējai.

Objektīva gaismasspēju (maksimāli iespējamo diafragmas atvērumu) apzīmē ar F burtu uz objektīva marķējuma, un jo cipars aiz šī burta ir mazāks, jo gaismu tas laidīs cauri vairāk. Vienlaicīgi der ņemt vērā un atcerēties to, ka jo šis F skaitlis ir mazāks, jo iespēja iegūt izplūdušu fonu ir lielāka. MAZS F skaitlis nozīmē LIELU caurumu objektīvā (labu gaismasspēju). Par mazu diafragmas vērtību no finansiāli pieejamajiem objektīviem varētu uzskatīt f 1.8. Ja runājam par iebūvētajiem objektīviem, tad šī diafragmas vērtība ir mūsdienās pieejama jau daudzās kamerās, tiesa gan- tikai pie minimāla objektīva fokālā attāluma (plata objektīva skata leņķa). Pietuvinot objektu ar tālummaiņas (“zūma”) palīdzību šī objektīva maksimālā gaismasspēja sāk samazināties, reizēm pat ļoti būtiski.

Tagad ķersimies klāt nākošajai fotoaparāta kostrukcijas būtiskai sastāvdaļai- un tas ir sensora izmērs. Jā, nevis PIKSEĻU SKAITS, bet gan sensora lielums milimetros. Dzenoties mārketinga vārdā pakaļ pircējiem, fotoaparātu ražotāji ilgu laiku sacentās “megapikseļu sacīkstēs”, kurās galvenais bija megapikseļu skaits, kas nekādu labumu bildes kvalitātei nepievienoja, drīzāk otrādi- bieži vien degradēja fotogrāfijas detalizāciju, krāsas, radīja vairāk digitālos trokšņus un samazināja bildes dinamisko diapazonu. Par megapikseļiem runājot- ar 4-5 megapikseļiem ir pilnībā pietiekoši, lai drukātu bildes A3 izmērā. Savukārt, ka runājam par internetu- 99,9 % te apskatāmo bilžu nemaz nesasniedz viena megapikseļa robežu.

Ko tad nosaka šis fotoaparāta sensora izmērs? Pirmkārt jau katra no miljoniem pikseļu individuālo izmēru- paša pikseļa  lielumu, kas uz šī sensora novietoti. Jo lielāks pikselis, jo skaidrāk tas “saprot” krāsas, jo vairāk tas spēj parādīt toņus un pustoņus, jo mazāk tas rada digitālos trokšņus digitālajā fotogrāfijā (trokšņi izskatās kā graudainība bildē- parasti sarkanīgi vai zaļganīgi mazi punktiņi, kas veido “putru” attēlā, samazinot tā detalizāciju un arī krāsainību.

Otra lieta, kas ir atkarīga no fotoaparāta sensora izmēra ir fona izplūšana. Jo lielāks sensors, jo vieglāk ar šādu fotoaparātu būs radīt bildes, kurās ir izcelts galvenais objekts, un izplūduši mazsvarīgie objekti fonā.

Trešā lieta, kas atkarīga no pikseļa izmēra (jo lielāks sensors, jo lielāki uz tā novietotie pikseļi) ir bildes dinamiskais diapazons. Jo plašāks dinamiskais diapazons, jo bildē mazāk “pārdegs” debesis, un vienlaikus būs iespējams radī bildi, kurā ir redzamas detaļas gan bildes ēnainajā daļā, gan arī gaišajās daļās. Kā arī šis dinamiskais diapazons iet roku rokā ar bildes krāsu dziļumu (spēju vienlaicīgi parādīt vairākus krāsu pustoņus un nokrāsas).

Vēl viena lieta, kuru šeit noteikti ir jāpiemin- tā ir fotoaparāta ISO spēja (varētu nosaukt to par jūtīgumu, ja runa būtu par filmiņu, bet sensoram jūtīgums nemainās). ISO ir fotoaparāta spēja digitāli pastiprināt saņemto gaismas (attēla) informāciju no sensora. Šis ir svarīgi, ja ir vājāki apgaismojuma apstākļi. Šeit gan jāņem vērā, ka mārketinga nolūkos, dzīdamies pēc pircējiem, ražotāji iekļauj savu fotoaparātu uzstādījumos tādas ISO vērtības, kuras labi izskatās uz papīra, bet reālajās fotogrāfēšanas situācijās, iespējams, nemaz nebūs pielietojamas, jo attēls būs tik graudains, ka to nebūs jēgas aplūkot pat fotoaparāta displejā, nerunājot par kaut ko vairāk. Jo lielāks sensors (lielāki pikseļi, kas uz tā novietoti), jo lielāka spēja fotoaparātam kvalitatīvi pastiprināt vājā apgaismojumā uzņemtu attēlu, lai tas kļūtu labi saskatāms.

Tagad atkal īss rezumē par visu augstāk rakstīto:

1. Liels sensora izmērs- iespēja vieglāk izplūdināt attēlā fonu.

2. Liels diafragmas maksimālais atvērums (mazs F skaitlis)- iespēja fotogrāfēt vājāka apgaismojuma apstākļos.

3. Liels sensors (lieli pikseļa izmēri- NEJAUKT AR (MEGA)PIKSEĻU SKAITU!) – lielāka spēja pastiprināt vāju gaismas signālu no sensora vāja apgaismojuma apstākļos (labāka (un kvalitatīvāka) liela ISO spēja).

4. Lieli sensori parasti tiek ievietoti arī lielāku izmēru fotoaparātos. Mūsdienās pagaidām nav izdevies ražotājiem izveidot mazu aparātiņu ar lielu sensoru, kurš spētu darboties labi ar autofokusu (fotogrāfēt kustīgus objektus, saglabājot tos asumā). Mēģinājumi ir, mārketinga reklāmas ir, bet reālajā dzīvē fogrāfējot neviens no tiem nespēj pat tuvināties visparastākās un lētākās spoguļkameras autofokusa darbības ātrumam un precizitātei.

Nobeigumā atbildes uz jautājumu “ko fotogrāfēsim?” ja šādu atbildi pats sev nevariet sniegt:

Ja fotogrāfēsiet kaut ko kustīgu, kvalitatīvi rezultāti būs vieglāk iegūstami ar spoguļkameru.

Bildes no liela sensora kameras un maza sensoriņa kameras ir salīdzināmas kvalitātes ziņā tikai ļoti laba apgaismojuma apstākļos un nelielos izmēros (piemēram publicējot internetā).

Populārs “tautas” spoguļkameras sensora izmērs ir APS-C. Žargonā šādu sensora izmēru sauc par CROP (krops). Šādas kameras mūsdienās nav dārgas pat jaunas, un mazlietotas ir iegūstamas no brango gadu celtniecības palīgstrādniekiem par pavisam simboliskām summām sludinājumu portālos.

“Gaišs” objektīvs ar mazu f skaitli vienmēr būs pluss, ja runājam par attēla kvalitāti. Piemēram, sākot ar f1.8.

Spoguļkamerām tik gaiši objektīvi ir bez tālummaiņas iespējām. Tālummaiņa jāveic ar kājiņām. Šos sauc par fiksētā fokālā attāluma objektīviem (“Fiksiem”). Parasti šie fiksētā fokālā attāluma objektīvi spoguļkamerām nedod plašu objektīva skata leņķi. Populārākais 50 mm f1,8 iekštelpās parasti būs lietojams tikai portretu fotogrāfēšanai, nu, varbūt līdz viduklim, sevišķi jau uz “crop” izmēra sensora.

Fonu būs vielgāk izplūdināt ar lielāka sensora kameru, ar mazāka f skaitļa objektīvu, ar lielāku fokālo attālumu. Protams, ka jāsaprot, kā to pareizi darīt, fotogrāfējot- attālinot objektu no fona pēc iespējas tālāk, lietojot pēc iespējas lielāku fokālo attālumu (“piezūmējot”).

Tātad- ja plāniņš ir fotogrāfēt bērnu aktivitātes istabā, lietojot autofokusu, tad spoguļkameras gadījumā ir jārēķinās ar lielu fotoaparāta izmēru (kurš parasti nav pa rokai), un diezgan dārgu fiksētā fokālā attāluma objektīvu. Piemēram- kvalitatīvs 24 mm 1,4 objektīvs maksās teju vai tūkstoti Ls. Mazāk kvalitatīvs 24 1,8 būs dabūjams par dažiem simtiem, bet tas dos dzeltenīgu nokrāsu bildēs, un fokusā varēs trāpīt tikai katru desmito bildi.

Laba alternatīva bērnu bildēšanai ir kompaktkamera ar gaišu f 1,4- f 1,8 objektīvu, bet jārēķinās, ka ar to nevarēs “pievilkt tuvu” beibes pludmalē un zīlītes barotavā dārza ābelē. Jārēķinās arī ar to, ka autofokuss šādā kamerā parasti nespēs izsekot bērna aktivitātēm, un tāpēc būs jāiegūst zināmas iemaņas un jāpaļaujas uz veiksmi. Šo mazo kompaktameru augsto ISO spēja arī nav diez ko lietojama, un bildes istabas lampu gaismā nebūs daudz ko labākas par bildēm jūsu telefonā.

Ja gribat fotogrāfēt vāja apgaismojuma apstākļos, ar lielāka sensora fotoaparātu rezultāti būs daudz kvalitatīvāki.

Ja fotogrāfēsiet nekustīgus objektus (piemēram produktus vai preces), jums derēs arī bezspoguļa kamera ar spoguļkameras izmēra sensoru (tā būs nedaudz mazāka- tomēr kopā ar objektīvu patiesa kabatas formāta kamera pagaidām ražotājiem īsti vēl nesanāk). Ja fotogrāfēsiet kustīgus objektus, tad ar bezspoguļa kameru autofokuss parasti nespēs izsekot objektam, sevišķi, ja lietosiet “čik-čik-čik-čik-čik” režīmu, kad kadri seko viens otram ar ātrumu vairāki kadri sekundē. Šī funkcija gan var būt aprakstīta ražotāja reklāmā kā ātrākā un labākā pasaulē, bet reāli jebkura vienkāršākā spoguļkamera to izdarīs vieglāk, precīzāk un ātrāk, un jā- galvenais- tā spēs reāli izsekot šim objektam, saglabājot to fokusā!

Ja doma ir fotogrāfēt zīlītes dārzā pie barotavas vai meitenes ļoti tālu jūrā uz kuģa, jums būs nepieciešams dārgs objektīvs spoguļkamerai, plus telekonvertors, vai arī kompaktkamera (“ziepis”) ar mega- optisko tālummaiņu. Šādam ziepim uz objektīva sānos būs rakstīs kāds mega skaitlis kā 40X vai 50X…

Rakstu uzrakstīju vienā “elpas vilcienā”. Pagaidām esmu noskaņots to kaut kad papildināt, koriģēt un droši vien arī pievienot kādas piemēru bildes no konkrētiem fotoaparātiem.

Ja kādi jautājumi- laipni lūgti izteikties zemāk, komentāros!

——————————————————————————–

Uzskatāmākam piemēram pievienošu dažas bildes, kuras fotogrāfētas istabas apstākļos pievakarē, istabā, kura NAV saules pusē. Apmēram šādi varētu izskatīties jūsu fotogrāfētas NEKUSTĪGU OBJEKTU (interjera, šajā gadījumā) bildes, ar nosacījumu, ka jūs zināt, kas ir diafragmas atvērums, un zināt, kas ir ISO. Diafragmas atvērums ir pēc iespējas plašāks, bet ISO ir tādās robežās, lai pēc iespējas labāk saglabātos krāsas un dinamiskais diapazons (koku zari un citi fragmenti ārā aiz loga).

Zibspuldze netiek lietota.

Slēdža ātrums visās bildēs ir tāds, ka ja būtu kāds kaut mazliet kustīgs objekts kadrā (piemēram bērns), tad tas būtu izplūdis.

Nākošās bildes, kuras sekos pēc šīm, jau ir fotogrāfētas fotaparātam sarežģītākos apstākļos- istabā parastā lampu gaismā. Tad nu izvēlieties- kādas kvalitātes attēli jums der, un ja šo attēlu kvalitāte jums liekas par švaku, tad būs vien jāslēdz iekšā zibspuldze!

Raksta beigās bildes laba apgaismojuma apstākļos ar dažāda sensora izmēra fotoaparātiem.

Jāsaka, ka manā skatījumā būtiskas atšķirības starp šīm pirmajām piemēru bildēm nav, jo šeit bija uzdevums parādīt tikai to, kas bildēs ir parādīts, un ielikt to feisbūkā feisbūka izmērā, ko draudzenēm aplūkot. Šo bilžu morāle ir tāda, ka ja jūsu mērķis ir paniekoties ar feisbūka izmēra un satura bildēm vakarpusē, tad to var darīt ar jebkuru kompaktkameru, vai pat telefonu.

—————————————————————————————-

Nākošais uzdevums fotoaparātiem būs jau grūtāks, un te jau parādīsies acīmredzama atšķirība starp telefonbildēm, spoguļkameras iespējām un modernajām kompaktkamerām- nofotografēt mazkustīgu objektu (cilvēku, kurš kaut ko knibinās, bet nespriņģo, mierīgi sēžot, istabā, kuras apgaismojums ir visai viduvējs, bet nu nav arī gluži nekāda sveču gaisma. Parasts bērnistabas apgaismojums, kurā, teiksim, lasīt grāmatu būtu labi, un apgaismojums ir pietiekošs šādai nodarbei). Starp citu- labi var saprast, ka 50 mm fiksētais populārais objektīvs crop spoguļkameras gadījumā telpās nav praktiski izmantojams, jo pat no tālākā istabas stūra fotogrāfējot, kadrā izdodas satilpināt vien mazu daļu no visas darbības.

Joprojām tiek fotogrāfēts ar aprēķinu, ka bildes ir “pa taisno” no fotoaparāta, un ar nosacījumu, ka cilvēks, kurš fotogrāfē, puslīdz saprot diafragmas atvēruma un ISO nozīmi, un puslīdz māk tos sakārtot tā, lai slēdža ātrums būtu optimāls dotajai fotogrāfēšanas situācijai- pietiekošs, lai nekas neizplūstu, bet tomēr pie minimāli paaugstinātas ISO vērtības (cik nu tas būtu iespējams, optimāli), kā arī māk lasīt histogrammu un lietot ekspokorekcijas podziņu. Fokusēts tiek ar vienu centrālo fokusa punktu, un pēc tam pārkadrēts, lai asums būtu tur, kur fotogrāfētājs vēlas (uz sejas).

Joprojām netiek lietota zibspuldze.

Ja fotogrāfēts tiktu kādā no automātiskajiem režīmiem, bildes varētu būt gan dzeltenīgākas, gan trokšņainākas, gan tumšākas, ja vien jūsu aparāts atļautu nelietot zibspuldzi auto režīmā tik vājā apgaismojumā. Daudziem fotoaparātiem automātiskajos režīmos nav iespējas ne izvēlēties fokusa punktu, ne atslēgt zibspuldzi. Tāpēc asums bildēs varētu būt nevis uz sejas, bet uz ceļgaliem, piemēram.

Aplūkojot kompaktkameru bildes, jāņem vērā, ka tās ir fotogrāfētas ar labākajiem kompaktkameru pulka eksemplāriem, kuru cenas līdzinās spoguļkameru cenām vai pat pārsniedz tās. Vienkāršāko kompaktameru bildes varētu tuvāk līdzināties piemēra bildei, kas fotogrāfēta ar telefonu.

Protams, ka fotogrāfējot RAW režīmā, un bildes pēc tam cītīgi apstrādājot, varētu iegūt labākus rezultātus līdzīgās fotogrāfēšanas situācijās, bet šī raksta mērķis bija parādīt to, kādas bildes apmēram varētu sanākt parastam cilvēkam, ar pieejamu cenu kategorijas fototehniku, bez stundām ilgas vēlākas knibināšanās fotošopā vai kādā citā pēcapstrādes programmā, tā teikt “pa taisno” no fočika un bez zibspuldzes lietošanas.

————————————————————————————————

Un raksta beigās- bildes no dažādu lieluma sensora kamerām, laba apgaismojuma apstākļos. Šis varētu palīdzēt izprast asuma dziļuma nozīmi sensora izmēra kontekstā- vienīgās bildes, kurās fons izskatās pārliecinoši izplūdis, ir fotogrāfētas ar liela izmēra sensora kameru.

Šajās fotogrāfijās arī ir ļoti uzskatāmi redzama tāda lieta kā bildes dinamiskais diapazons– mazo sensoru kamerām visām sniegs ir “pārdedzis”. Vienīgā fotokamera, kuras uzņemto attēlu gaišās vietas ir saglabājušas detalizāciju, vienlaicīgi ar tumšajām attēla vietām, ir ar lielu sensoru (un tādejādi ar lielu katra atsevišķi ņemta pikseļa izmēru (nejaukt ar pikseļu skaitu!) uz šī sensora).

————————————————————————————-

P.S. Apkopota praktiska fotogrāfēšanas pieredze ar šādiem aparātiem un objektīviem:

Canon- gandrīz visi aparāti ar crop un fullframe sensoriem kopš 1999. gada. Gandrīz visi objektīvi, visi profesionālās sērijas objektīvi. Vairums ziepīšu, arī superzūmi.

Nikon- visi profesionālie aparāti, līdz D4 modelim, populārākie crop sensora modeļi. Gandrīz visi profesionāli lietojamie objektīvi. FX, DX, CX sensora sērijas.

Sony- visi spoguļu un bezspoguļu aparāti, arī videokameras, ieskaitot EX-1, VG-20, VG-30 un VG-900.

Panasonic- visi GH un GF sērijas aparāti, 14-140, 35-100, 20 mm objektīvi. Vairums ziepīšu. (Arī ar nosaukumu “Leica”)

Olympus- OM-D E5. Daži modernākie ziepīši. Arī Tough sērijas.

Pentax spoguļkameras, objektīvi, bezspoguļniece K-01.

Vairums Sigmas ražoto objektīvu, populārākie Tamron modeļi priekš Canon, Pentax, Sony.

Minolta objektīvi.

———————————————————————————

Nu, un tad nobeigumā- par to, kāda RAŽOTĀJA aparātu pirkt? Nu, es teiktu tā, ka jāskatās uz to, vai nākotnē plānojat tam pirkt klāt objektīvus, zibspuldzes un vēl dažādus “pričindāļus”. Ja plānojat, tad aizejiet uz ss.lv sludinājumu portālu, un aplūkojiet pieejamo objektīvu un zibspuldžu klāstu katram fotoaparāta ražotājam. Tas jums dos priekšstatu par to, kādi ražotāji ir populāri sekundārajā tirgū Latvijā, un tas arī raksturos to, cik viegli vai grūti jums būs atrast kaut ko savam aparātam, vai arī pārdot kaut ko, kas jums no fototehnikas vairs nav vajadzīgs.

Šī situācija ir līdzīga visā pasaulē. Ir populāri ražotāji ar plašu (un tāpēc lētāku) objektīvu un zibspuldžu izvēli, un ir mazāk populāri- vai nu pārāk dārgi viņi kaut ko cenšas pārdot, un tāpēc viņi nav tik populāri, vai arī šaurāku objektīvu un aksesuāru klāstu piedāvā, salīdzinot ar citiem, populārākajiem.

Protams, katrs cilvēks ir atšķirīgs, un varbūt jūsu fotoaparāta izvēles kritērijos var ietilpt kādas specifiskas intereses vai vajadzības- kā piemēram- video filmēšanas iespējas, oriģinalitāte (“tādu kameru negribu pirkt, tādas ir visiem!”) vai vēl kaut kas (“šī taču ir dārgākā, tātad labākā!”), piemēram.

Ja šis raksts nepalīdzēja izprast visus fotoaparāta izvēles kritērijus un citas tehniskas lietas, esat laipni aicināti uz fotokursiem! Foto kursu programmu variet aplūkot šeit: http://www.portreti.lv/fotokursi-pamata-foto-kursu-programma/

————————————————————————————–

Par video filmēšanas iespējām fotoaparātos un konkrētu modeļu atšķirībām video iespēju ziņā- citreiz, citā rakstā.

Kādu fotoaparātu izvēlēties?
4.7 (93.75%) 16 votes